2009.gada 31.oktobrī

Pūst pīlītes klaču dīķī – neskan diezko labi. Bet piemājas dīķītī pūst ziepju burbuļus un smīdināt vardes – tas gan ir jautri. Un, ja labu draugu pulciņā, tad ari pasprukušās klaču pīles kļūst saulaini dzeltenas un smejas līdz :)

2009.gada 30.oktobrī

Par origami drosh’vien ir dzirdējusi lielākā daļa no mums, bet kas ir kirigami... O!?? Lai gan kirigami pamatus esam apguvuši visi, skolas pirmajās klasēs griežot daudzstūru sniegpārsliņas un cilvēciņus draudzīgās rindās... Bet šodien pirmklasnieki sāk ar pop-up kartiņām un būvē kirigami mājas. Un te vel un vel drusku iedvesmai :)

2009.gada 29.oktobrī

Kad mēs piedomājam pilnu galvu, tad vajag paņemt kādu grāmatu vai žurnālu. Tur, rindās stāvošie vārdi kā ķemmes zari saliek mūsu domas gludās pīnēs. Ja kāda pinka tomēr spurojas... Nu, varbūt vajag biezāku ķemmi :D))

2009.gada 28.oktobrī

Īgnuma velniņš bij’ manī iemājojis. Par 45% viņam bija pamatotas tiesības to darīt, bet viņš pamanījās saduļķot ari pārējo manu garastāvokli. Bija drusku „jāpieņem mēri”. Parliecināju viņu, ka nīgrā, bezdarbīgā ņurdēšana, neko nemainīs. Līdz ar dālijām izrakām nīgruma sakni. Dalijas pagrabā, nīgrumu kompostā :D)) Stādām pavasara ziedus :)

2009.gada 27.oktobrī

Vai visiem cilvēkiem čakras ir vienādi izkārtotas?? :D)) Man brīžiem liekas, ka, mani būvējot, debesu arhitekts ir drusku eksperimentējis :D)) Bet, nāc pa sētas vai parādes vārtiem, sirds kambara mazās durtiņas ir pašā vidū. Lai tiktu tur iekšā, lielāka nozīme laikam ir tam, cik mīļām rokām un vārdiem otra cilvēka vārtus veram.

2009.gada 26.oktobrī

Vai Tev ir gruntīgs galds? Mums ir virtuves lielais, dārza apaļais, datora stabilais, šujam/lāpam/gludināmais visur staipāmais, vel ēveļ/lakot/skrūvējamais... Kad ir riktīgs galds, tad var riktīgas lietas darīt, tapēc mazdēlam uzdāvinājām darbagaldu :))

2009.gada 25.oktobrī

Sienas pulkstenis kā vardīte, palec palec pasēž :D)) Ņemos ar skrūvgriezi un eļļu... Nekā. Mēģinu ar prātu un sirdi... Mehānisms kāri iesūc eļļu un kaislīgi sāk griezt zobratiņus. Ak, cik vel pacietības vajadzēs, lai, pieliekot smago pendeli, viss atkal neapstājas, lai soļi kļūst rāmi bet ritmiski...

2009.gada 24.oktobrī

Vai Tev ir draugs? Nē, ne 369xn bildītes portālā, bet tāds ar miesu un dvēseli, un labāk bez maka, ar ko par dzīvi parunāt, kam bēdu izsūdzēt, vai padomu palūgt, kopā pastradāt vai laiski sēžot kājas pakūļāt... Kas varbūt kādreiz ari pāri nodarījis, bet savā prātā tik labu gribēdams... Vai saprati, vai piedevi...

2009.gada 23.oktobrī

No katra pēc spējām, katram pēc vajadzības – bij reiz tāds sauklis. Bet kāds izdomāja utopismu un saukli „utopiļi” kopā ar visu ideju. Tagad no katra plēš bez vajadzības, ka daži jau nespēj neko... Man’prāt, dot mēs vel spējam/mākam, diemžēl ar to cik/ko katram vajag ir milzu problēmas...

2009.gada 21.oktobrī

Londondas brauciens atkal top! Pagājšreiz ceļojot, nolēmu iekļauties Londonas sabiedrībā, metro lasot grāmatiņu. Dzidrās valodas dēļ izvēlējos Stefana Cveiga „Jūtu mulsumu”, pat nenojaušot, ka tajā būs arī par Angliju. Bet vel pārsteigtāka biju par lieliskajiem salīdzinājumiem un kodolīgumu – gadsimtu vēsture, vienā rindkopā!

2009.gada 20.oktobrī

Hansabankā par telefonisku naudas pārskaitīšanu vesels rublis jāmaksā!!! Un es pat nezinu, kā man vairāk žēl – tā rubļa, vai tā, ka man tas vel ir, lai kāds ar vieglu roku atņemtu. Kāpēc man liekas, ka kāds mūs spiež pa Maslou kāpnēm lejā... Esmu tomēr cieši apņēmusies par trešo – mīlestības – pakāpienu talāk neatkāpties.

2009.gada 19.oktobrī

Nu tie veči tak ir traki uz to copi! Bet par to atkal garšīgas zives saimniecēm tiek. Un sūriem laikiem ar savs labums, nu kur es tirgus sievas meita treknos gados būtu uzzinājusi, ka ceptai butei starp spuras asakām tas smeķīgākais gardums.

2009.gada 18.oktobrī

Vienu brīd’ jau likas, ka Statoil akcijai bez klientu iepriecināšanas ar labu somu ir vel kāds slēpts mērķis – „strāda statoil, dabū vīru”. Meitenes saldi aicina iegriezties pēcpusdienā atkal un atkal, ka, būtu es jauns puisis, štrunts par somu, ļautos smaidam dziļāk :D)) Gribēju jau skaļi nosaukt lietas īstajos vārdos, bet skaidri formulējumi mēdz būt nobeidzoši. Daudznozīmīgs joks atkal vinnēja :D))

2009.gada 17.oktobrī

Ir pelēkās dienas, pat nedēļas, mēneši... Un tad, kads salms peld garām, tu mēģini pieķerties, bet dabū pa nagiem... Vai tas ir veiksmes vai cerības salms? Vai tas no debesīm, vai no tā ar āža kāju?? Ja pieķersies salmam ar roku, drīzāk jau nogrimsi ar visu... Pieķeries ar cerību, bet rokam, kājām sāc stipri kulties, skat, varbūt i sakulsi krejumu ;)

2009.gada 16.oktobrī

Būt vai nebūt? Būt vai nebūt blondīnei?? Ar prātu saprotu – gan smukāk, gan vieglāk. Bet lepnā rudmates sirds pukojas un spurojas. Kā iemācīties būt lepnai bez pukošanās un spurošanās???

2009.gada 15.oktobrī

Vakar parciņā nosala nadziņi. Šodien cēlu pūra lādes vāku siltumiņu meklēt – ak tu prieks!, cik esmu bagāta – cimdiņi katrai dienai citā rakstā :)

2009.gada 14.oktobrī

Rīsu nūdeles. Es provēju pirmoreiz. Labs. Un sāta sajūta riktīga. Kviešu radziņus, vecmammas stilā pacepinātus ar sīpoliņiem, gan varu štopēt bez jebkādas mēra sajūtas. Labi, ka tiem caurums vidū, kad ir līdz kaklam, vismaz elpai ceļš paliek :D))

2009.gada 13.oktobrī

Salna matos :) Cilvēkam jau tāpat – tiktiktiktikko liekas esi kārtīgi dzīvei uzplaucis, kad sāc ziemu matīt. Un tad man kārojas tai lepnai rudenspuķei būt, kam ziemas elpa nieks, kas tik vienu dzestru mirkli pakavējas mūžīgās pārdomās un atkal smej atvasaras jautros smieklus.

2009.gada 12.oktobrī

AhaA! Sapratu, kapēc man nepatīk pašmāju ziepju operas! Mūsējiem viss juku jukām, gan labais slikts, gan sliktais labs... kā dzīvē. Bet tās dzīves jau pa dienu gana, vakarā mājās uz dīvāna gribās Vienkārši kā Marijai, lai ir prastais un labais pulveris :D))

2009.gada 10.oktobrī

Un bērniem maizes cepšana ir vesels piedzīvojums un tik daudz jauna – lize, piesta, mente, milti skrotēti, bīdelēti, ieraugs, klijas, aizkrāsne... un tad tas milzu prieks – pielikt pirkstu kukulīša tapšanai. Mmmmm! Gards!

2009.gada 9.oktobrī

Ziema kļūst uzstājīga. Sīpolu apaļie vaigi gan par to tikai smejas. Maizi vajag cept. Tas nu pilnīgi droši mums ļauj vienmēr dāsni baudīt rudens krāšņo smaržu, garšu un krāsu ražu.

2009.gada 8.oktobrī

Nāc, es Tev parādīšu, kas man no tava meža sēnēm sanāca!” Es tik nesaprotu, kāpēc draudzene mani virtuvei un pieliekamā burciņu plauktiem nasku soli ved garām. :D)) :D)) Izrādās viņai sanākuši zīmējumi, gaisīgi kā porainā šokolāde :D)) A es vel brīnījos, ko viņa ar tām pāraugušām saulsardzenēm darīs :D))

2009.gada 7.oktobrī

Ak, Die’s! Ja varu ko lūgt savām vecumdienām, dod man būt līdzīgai savam tēvam – prāts, pacietība un pieticība. Piemīlīgais, vecais Runci, kā es tevi mīlu! :)

2009.gada 6.oktobrī

Tev liekas, ka darba intervijā par Tevi drusku tā kā ņirgājas... Nu ko, bet pirms gada vel mūsu prasībām nebija robežu – darba telefons, darba mašīna, apdrošināšanas polises treniņzāle... Nez, kurš pirmais kļūs gudrāks par piektklasnieku :D)) „Daudzi spēj izmantot mirkli, bet tikai daži prot izmantot pārmaiņas.” – Saimons Mejs

2009.gada 5.oktobrī

Ziema jau pakāpusies uz mašīnītes jumta zīmē savas puķes. Skat, drīz aizzīmēs visus logus :D))

2009.gada 4.oktobrī

Rudens, rudens... Siguldā gan vēl tikai zaļš un dzeltens, bet Līgatnē oktobra degunu sals pamatīgi apsārtinājis. Un kur biezāka āda/lapa tur vismaz ar vienu pavedienu apcilpojis :) Un visā šajā kontrastu līdzāspastāvēšanā prātā nāk Vizmas Belševicas vārdi...

2009.gada 3.oktobrī

Vot, kāpēc vīrieti vērtē tikai pēc kumeļa, vai tas zirgs vai auto, a sievietei vesela tabula: tikums, smukums, rokdarbs, govs, dārzs, rozes, maize, putra, bērni... Sasmējos – es govi ļoti reti slaucu :D)) Ekh, tāpēc laikam man saldā krējuma nedatiek :D))

2009.gada 2.oktobrī

Ak, septembrī vel bija tik daudz jauku mirkļu. Bet oktobris nāk ar jauniem pienākumiem. Pastaigas parkā! Teiksi – nu kas tas par pienākumu!?? Ir, ir, un kā vēl – pamēģini vien – kad uz katra soļa redzi, kā dārznieks ar dabu saskaņā dzīvo, arī sevi gribās daiļāku skaidrāku darīt. Un bērnu jautājumi dikti palīdz domas uz ceļa pareizā vedināt :)

2009.gada 1.oktobrī

He, he! Ziema veic pirmos mēģinājumus mūs iekārdināt ar saviem našķiem, skat, zeme pilna konču, akurāt kā dzērvenes pūdercukurā :D)) Bet rudens atkal ar saviem šokolādes bumbuļiem :) Nu, ko izvēlēsies Tu!?