 |
 |
 |
 |
|
Labu šo diennakts stundu! Mūsu ģimenes Ome un Vecmāmiņa no mākoņa maliņas smējās, kā gan mani saukšot mazbērni... No ceļojuma atvesta melnraiba krūzīte ar govs pupiem izrādījās barvede. Nu man ir pilna māja visādu melnraibu lietiņu un mani sauc Mumuks. Šis ceļojums deva arī drosmi uzdrīkstēties drusku vairāk nekā varu. Pateicoties savai ģimenei, drīkstu un varu arvien vairāk. 
Šī ir lapa jautram datorcilvēkam, vecā, labā prieka radīšanai datora tuvumā. Savu vecmāmiņu atceros kā nenogurdināmu rotaļu draugu. Viņai vienmēr bija laiks. Viseverģēlīgākās idejas dzima mūsu prātos un visām atradās realizācijai piemērota vieta. Mēs ik dienu nepaguruši darinājām dāvanas viens otram un lielajiem, un to mīļums tika vērtēts augstāk par visu. Nu arī man ir laiks un es atkal varu rotaļāties. 2007 2011 Kas ir mainījies!? Nekas un viss. Esam vecāki, esam gudrāki, tikpat jautri, tikpat zinātkāri.. ..arvien pārliecināti, ka jāuzzina vairāk nekā jau zinām.. 
Kristīne ir visu šīs lapas trīs variantu arhitekts. Vel mums ir vairāki pelēkie kardināli – ar naudas maku, ar virtuālo humoru, ar ģeniālo vienkāršību, ar režīma priekšzīmi, un pulciņš kāpēcīšu.. ..varbūt arī Tev ir kāds jautājums.. raksti ideja@rublis.lv meklēsim atbildi kopā! |
  |
 |
 |