„ Nākas atzīt, ka vēsturiskajai atmiņai raksturīgs samērā nestabils, brīvs subjektīvas izvēles noteikts stāvoklis. Tas saistīts gan ar aizmiršanu, gan dažadiem atmiņas pastāvēšanas veidiem jeb līmeņiem. Pirmajā, dokumentālo faktu līmenī, ir samērā stingras prasības pret faktu patiesumu, taču kā zināms, iespējams akcentēt vienus un neizcelt vai izlaist citus faktus. Notikuma ornamenti līdz ar to veidojas dažādi. Otrais līmenis ir notikumu izskaidrojums un saprašana. Tas gan pamatojas uz vēsturiskiem faktiem, bet svarīga ir arī vēsturnieka un skaidrotāja patība. Trešais līmenis ir literāri stāstījumi, kādus ... veidojuši rakstnieki, iznesot iztēli, tēlus, metaforas un emocijas. Ceturtkārt, pastāv nerakstītā un nedokumentētā tautas atmiņa, kas pamatojas uz dzimtas pieredzi, dzīvesstastiem un paaudžu atmiņu.” Skaidrīte Lasmane