1.diena

Vēl šuju, vēl šuju – varbūt būs kleitas, varbūt mazās būs tā paaugušās, ka sanāks tik svārciņi :D))

Saullēkts ir burvīgs.

Suņu paps ar mammu izbauda pirmo rītu bez saviem delveriem.

Laba mūzika, Juglā nav sastrēgums, rociņa uz celīša... un visapkārt „smukie pārīši” – tie, kas arī pēc piecdesmit vēl staigā rokās sadevušies :) Visas zīmes sola labu ceļojumu :)

Izrāpjamies no savas „čaulas” t.i. automašīnas :) un dodamies pasaulē.

Nevaram atcerēties, vai kompostrēšana ar šodienu tikai troleijbusos vai arī autobusos... Pieripo taxi ola, un dodamies ceļā...

Taksītī visa apmalīte piesprausta „smuko meiteņu” vizītkartēm ar foto, es ķircinu vīrieti – „varbūt man savējo ar govīti arī šoperītim piedāvāt?” :D))

Lidostā esam punktīgi.

Velreizīt izbaudām austrumu robežas burvību – „kuda jedite?” :D)

Tad, kā apzinīgiem iezemiešiem pienākas, ieņemam rindu uz iekāpšanu, kura vēl nav sākusies :D)

Garlaikots vīrietis sāk uzdot savus vīrišķos jautājumus – kāds dzinējs, kāds vilcējs, kam pieder lidmašīna... Es nezinu, bet viņš gan ātri atbild uz manu jautājumu par logo – Ikars tas esot – nez vai tā ir laba zīme :D nu vismaz garants, ka uz zemes atgriezīsimies :D)

Iekāpjot pamanu dīvainas kurpes kādam vīram, tad vēl vienas – vai tas jauns izpausmes veids...

Pūles atmaksājas, sēžam pie lodziņa abi blakus :)

Šoreiz uzmanību piesaista stjuartes, noskatos pat visu „glābšanās epizodi” :) Tadas sagurušas gan izskatās... Laikam jau mēs viņas dikti nomokam :D)

Šī lidmašīna ir skaļāka un vairāk klapē pa manām vārajām ausīm.

Ceļojot vīrietis parasti pirmais pamana un rāda man meža zverus. Tagad, izdzirdot pazīstamo „skat” domāju, kas nu būs – zem mums savu izpūtēju dūmu grīstes krusto vēl divas lidmašīnas :)

Lidojums nav tāls, bet neizgulētais miegs spiež plakstus ciet, tik nav, kur galvu atspiest – loga rūts karsta

Uzmini nu, vai tas tiesa, vai aprīļa joks :D))

Londona mūs sagaida pilnos ziedos

Tā kā Stanstedas ekspresis (var pirkt return ticket, ta derīga līdz meneša beigām) mūs aizvizina līdz Liverpūles metro, tad pilsētas apskati te arī sākam.

Pa ceļam, sēžot pie ātrvilciena loga, vēl saprotu uzdevumu par mušu :D)

Lloyd’s - suPPer, arējās komunikācijas izspēlē lieliskus līniju ritmus, bildē no kura stūra gribi

Gribētos jau arī iekshpusi pačolēt, bet neesam ģērbti atbilstoši etiķetei – uzvalks ar pĀr ABIem pleciem plīvojošu kaklasaiti un peLLLLēks kostīmiņš ar koOšu akcentiņu – lai iešmauktu bez formālas pieteikšanās un apdrošinātu savu... ziņķāro degunu pret šveicāra knipi :D) To mums apliecina jebkurš atspīdums stiklā.

Oij! No atspīdumiem vien varētu veselu desktop attēlu kolekciju izveidot. Un otru no ūdens, vel no akmens, no ziediem, no vāverēm, jumtiem... tad tikai tomēr jāiegādājas kreptīgāks fotoaparāts :)

Citādi jūtos kā Tower tornī aiz šaurā lodziņa :)

Nu nav jau tik traki – ja pakāpjas uz tilta, tad jau šo to var redzēt arī caur mazo acīti ;)

Hay’s gallery – mazas piparbodites ar makslas lietiņām... bet visvairāk manu uzmanību piesaista „krīta” uzraksti, nu nemaz jau nav tik sarežģīti nogruntēt un ar plato otu uzeļļot, varētu arī mūsu kafūzīšu saimnieki maķenīt pacensties :)

Vēl daži soļi un esam nonakuši randiņa vietā, satiekam dēlu un dodamies mājup.

Ar oyster transporta karti pie metro vārtiņiem pats jūties kā austere :D)) – lielākas somas un bērni javed caur atsevišķu „caureju”. Drusku padārgi, bet ļooti erti. Uzrādot variet nevert vaļā, to elektroniski nolasa caur vāciņu, bet saglabājiet čeku, esot reizes, kad pārbauda.

Paddingtona. Meitene kā lācītis Paddingtons :D)) Knapi tiekam dela raitajam solim līdz – ātri ātri jāiepērkas, vilcieni te iet ļoti reti, ik pa 15 minūtēm :D) Vakariņās arī šodien faast food – kartupeļu biezenis ar 3cm karbonādi un salāti (jāpiezīmē ka dēls karbonādi sacepa ātrāk nekā es sagriezu salātus :)

Piemājās ārējās komunikācijas :D)) Šis stabs man jau no pērnās reizes atmiņā iekomunicējies :D)) Vel glāze Jameson wisky, kurš te, laikam jo tuvāk savām mājām, ir maigs kā pūkaina čība, un slīdam uz čučumuižu.

2.diena

Rīts. Mumuk, Mumuk... Pavadam mazās uz skolu un dārziņu.

„Is it your grandparents from Latvija? Yes, yes she talk about you all day” :)

Vilcienā esam ar rīta publiku, tā nav tik ģimeniska kā Latvijas piepilsētas vilcienos, bet savi tipāži iezīmējas arī te – mana acs piefiksē sarunu starp vīrieša acīm un sievietes lūpām :)

Otro dienu sākam ar Hyde parka stūrīti. Te ir jaukas senas lietas...

... un arī Diānas piemiņai veltīta mūsdienīga dizaina strūklaka. Kad nevaru to ievilināt vienā kadrā, prāta ieperinas doma – nez vai tas par spīti paparaci...

Vel liekas neparasti, ka narcises Londonā aug ka nezāles, bet gaiļpieši glītās dobītēs, pat aiz sētas, ka netieku klāt nofočēt :D Cowslip – nez kā tas tulkojas :D)) govs peldbikses vai :D))

Ir gajēju celiņi, velosipēdistu celiņi un...?

Jātnieku celiņi :)

Un vēl te ir jauki soliņi, par piemiņu... Vai Tev mājās ir mīļākais beņķītis? :)

Laiks nav pārāk omulīgs, tāpēc satiekam tikai angliskajā precizitate pastaiga izvestos mopšus un Pītera Pena sapņu zvērus

Vēl viens jautājums „uz aizbēršanu” – ir atslēdziņas no istabiņām, kurās zelts glabājas, un no...?

Parciņiem, kuros svaigs gaiss un rotaļu laukums ar šūpolēm :D))

Tā kā šādas atslēdziņas mums nav, ejam paterēt zeltu no savas slēdzamatvilktnītes :D))

Sīknaudu ilgi ķešā neturiet – tai ir tendence strauji vairoties :D) Ja nu vienīgi piemiņai pa monētai ar karalieni viņas skaistākajā vecumā :)

Copes veikalā mums neveicās – manam spiningotājam starp angļu mušām nekas neiekārojas, cenas arī līdzīgas kā mājās...

Iemēģinām Harrods

– kārtējo reizi pārliecinos, ka es dzīvot veikalā nemāku :D Nu vienīgi rotaļu nodaļā šeit atraktīvi pārdevēji uz riteņkurpēm, un mūsu plauktos garlaicīgi satupinātās rotaļlietas šeit iegūst dzīvības dvašu :)

Nu ja neko citu, tad vismaz greznu kūku taču nopirksi :D)) - marketings visiem spēkiem cenšas ievilināt greznumlietu pasaulē

Nea, mūsu mērķis šoreiz nav iepirkties. Taču interesanti pavērot cilvēkus ielās...

Ou! Nēģeru meiteņu apaļie gurni, palestīniešu pilnas krūtis, indiešu pirkstu cilpas... Un vēl, gandrīz katra tauta ir saglabājusi kadu sava etniskā tērpa elementu... Skumji nodomāju, ka mums palikuši tikai dūrainīši un vilnas zeķes...

Toties mēs arvien vēl darinām savus tērpus pašas – ar meitenēm pielaikojam un pabeidzam šūdināt kleitas :) Tad meitenes uz čučumuižu, un mēs uz pabu

Ļaujamies vakara burvībai un futbola mačam pie aluskausa :D) Klaji līdzi just kādai no komandām gan atturamies :D) ja nu izvēlamies neīsto sprite šallīti :D))

Kartupelis mundierī izklausas majīgi, krevetes laša mērcē gan ir kokteilis „joks” :D)) Kraukšķinam nachos chipshus un baudam vakaru. Pārītis pie blakusgalda arī , lai gan sēdēt krogā neēdot, nedzerot un pat nesarunājoties... nu man, nav īsti saprotami :D)

Bet šejienes raibumā laikam jāmāk uz mirkli norimt, apklust, sagremot... Citādi iespaidu putra var sākt meklēt izeju :D))

3.diena

Ou! Kas tad tas... Kads patīkams iespaids! Varbūt šodien paliekam mājās? :D))

Nea, nea :) Vakara tak uz We Will Roch You

Ielecam jau piestājušajā metro... Ekh, esam apmaldījušies trīs priedēs :D)) bet dispečeres Melāniskā balss nomierina un norāda pareizo virzienu :)

Vīrietim patīk Somerset house ūdens nomierinošās čalas. Vajadzetu te atbraukt ziemā, kad viss laukums tiek pārversts slidotavā ;)

Conventa dārzu (klostera dārzu) stereotips gan sašķobās, bet uz labo pusi – mākslas tirdziņš – somiņas, kleitiņas...; dzīvās statujas – mazliet uzbāzīgas un arī atturīgas...

Tūrisma veikals ar „dzīvo reklāmu” :D)) Rīt gan tas no mums noslēpsies, lai pēcāk mēs atrastu labāku...

Trafalgāra laukums. Remontdarbi pilna sparā. Strūklakas nedarbojas, tas mazina smukumiespaidu. Pie muzeja kads hipijs cite Dalailamu... Ķīniešu jaunieši žonglē ar bumbu...

Nacionālā galerija. Drusku iebažam degunu... Nea, jau pilsēta saķerts iespaidu pārāk daudz, gleznas pārāk tuvu... Var tikai apsēsties pie vienas bildes kā pie loga un gaidīt, kad tā tev atversies... vai nosnausties mākslas staros, kā to ne viens vien te dara :)

Fočēt te nedrīkst, daži gan mēģina šmaukties... Bet labāk jau noiet lejā veikaliņā un attiecīgo kartiņu nopirkt vai izdrukāt.

Van Goga saulespuķu doze te iespiesta starp citiem ņirbuļiem.

Uzmanību piesaista Eduarda Mane glezna. Tā bijusi sagriezta un iztirgota pa gabaliņiem – manī tas rada dīvainu asociāciju: lai cik kāds mūs šķeļ, vai paši mēs sevi atšķirīgus iedomājamies, mēs esam saistīti ikvienā notikumā un vienlīdz atbildīgi par to.

Vienā zālē Alison Watt balto drapēriju gleznas. Jāaa... atceros kā skolā ar tām mocījāmies – ēnas, bliki, starptoņi... Rembrantu izrādās atpazīstu pa gabalu... :D)) Turners pagriež manu stereotipu...

Nez kapēc Ticiana Portrait of a Lady ('La Schiavona'), liek padomāt, ka dažas gleznas te tur tikai to cienījamā vecuma dēļ. Mūkam. Atgriezīsimies kādreiz, kad būs laiks baudīt ekspozīcijas zāles, gleznas pa vienai :)

Gar Hamleys... Rotļlietu ņirboņa n-stāvos. Un tomēr gandrīz viss jau redzēts arī pie mums. Ja nu vienīgi auto modelīši te ir pilnīgi visu marku auto :D) un Bārbijas no kvalitatīvākas plastmasas, un pats varat iedvest savam lācim elpu un balsi :)

Caur SOHO, laba kafija un parsalda cornflakes&šokolāde kūka, kas gan ir gana garda, ja būtu laiks to knakstināt angļu mierā... Nez kurš tad tomēr ir bizenīgāks, mēs vai angļi :D) Manuprāt, viņi nesteidzoties padara vairāk :D))

Nu kā anglietes tā māk – uzvelk košas kurpes un kļūst pamanāmas pelēkajā masā :D)) Pat alus sūcēji paceļ acis no saviem kausiem :D))

We Will Rock You – nju kā lai saka. Skaļi, jautri, efektīgi... Un visi dienas iespaidi uz skatuves kā uz delnas :) Dažam mūsu režisoram, braucot špikot izteiksmes elementus, gan vajadzētu ņemt līdzi arī gaismotājus un skatuves strādniekus. Lai gan scenogrāfi mums māk efektu panākt ar skopākiem naudas ieguldījumiem :D))

Naksnīgā Londona, brauciens busa otrā stāvā... un

SOHO, tas esot mednieku izsauciens – lapsa nāk!, mhm, pie mājām uz trotuāra sēž un smej – nu kā jums pie mums? Bildēties gan nevēlējās :) toties dārza gliemezis pieteicās :)

4.diena

Jūtos izgulējusies kā bērnība. Ārā most diena, trauc mašīnas un trallina putni.

Šodien nekur nesteidzamies. Izbaudam klejošanas prieku.

Westminstere... BigBens... Cherchila statuja... Interesants skvēriņš pretīm parlamentam. Piketētāju teltis... Bet, ja ta padomā viņi visi ir likuma pārkāpēji, jo skvērā var nokļūt tikai pārejot ielu neatļautā vieta, vismaz mēs nevienu pāreju neatradām :)

Vāveres mums uzsmaida. Ir gan viņas drusku izlutinātas, ne nu visu ēd, vislabak mandeles :D)

Vīrietis jūtas vīlies, ka pie pils sardze mūsdienīgās uniformās. Toties policisti uz zirgiem dīžājas glauni. Izrādās Londonā varot pieteikties brīvprātīgajos kārtības sargos – izej apmācības kursu un divas dienas mēnesī pūlies sabiedrības labā. Es jau nezinu, cik pilnvarots ir uniformā tērptais vīrs vai sieva – efekts esot diezgan ievērojams, kā no mūsu sētnieku atstarojošām vestēm.

Drusku samaldāmies, jo vīrietis neklausa manam argumentam, ka Londonā kvartāli naf kvadrātaini :) Valodas sēta neļauj pieņemt izpalīdzīgos piedāvājumus parādīt ceļu... Nu nav jau tik traki, karte tepat pie rokas un šādi maldoties var atrast dažu jautru iespaidu

Primarks – lēta, laba masu produkcija. Te varat nopirkt pelēko masu, akcentus gan jāmeklē citur :D))

Drusku nevaru pierast, ka veikali beidz darbu reize ar birojiem – ap pieciem jau viena daļa veras ciet. Saprotam, ka Portobello ielas tirdziņu esam nokavējuši. Nesaskumstam, Londona viss notiek ta kā tam jānotiek – nesteidzoties var izdarīt vairāk ;)

Noejam gar Daugavas vanagu mītni, taču nams nav svešiniekam aicinošs. Arī krodziņa uzraksts „tikai kluba biedriem un draugiem” nepārliecina, ka 18.oo t.i. pēc 10 minūtēm būsim te gaidīti.

Gar jauku celtniecības nožogojumu ar prieku ieslīdam parkā atpūtināt pēdas.

Vēl neliela pastaiga, dažas foto rozīnītes, skaista rindumāja... Nu nekādi nevaru pierast pie glaunajām fasādēm ar sasvīdušajiem apakšbrunčiem. Kā izrādē par princi un ubaga zēnu – no vienas puses spīd un laistās, no otras rūgst un pūst... Reizēm jau pavīd pa svaigākai vešas mežģīnei, un tomēr bez kontrasta neiztiek nekur

Paddingtonā sirmi vīri gatavojas vakara koncertam :)

Mēs mājup. Dēlam darbiņš skrien pa priekšu, vēl tik paspēj mums pasūtīt fish&chips. Paliekam gaidīt pasūtījumu, puika aizsteidzas. Jāaa... porcijai te drusku citas proporcijas un kartupeļu čipši nav eļļas peldē taukus sarijušies. Paņemam aliņu... Šai pusē meitenes dod priekšroku stellai, puiši foresteriem. Ļoooti veselīgas vakariņas :D)) nez vai rīt savos šaurajos džinsos iespīlēšos? :D)

5.diena

Mūsu pusē apmācies, bet sētā mirgo zila debess. Urra! Labais laiks nāk, nevis iet. Labi, ka nav otrādi, jo ziņas ietiepīgi sola sniegu.

Kā zila debess maliņa man paveras arī smuko pāru noslēpuma maliņa – ārēji šajos pāros sieviete ļoti rūpējas par vīrieti, bet citiem neredzot, viņa to visu dubultā saņem atpakaļ: ar apskāvienu, ar kaisli, ar atbildību un stiprumu...

Džinsos tieku, laikam pastaiga bij’ izbrīvējusi liekajām kalorijām vietiņu :D)

Vai te darbojas kāds nezināms fizikas likums. Nu ko, būs jādodas uz zinātnes muzeju noskaidrot.

Bet meitenes saka, ka bez brokastu pankūkām nekas nesanāks...

- „Mumuk, nofočē man šito un ieliec magazīnā” :D)) Mazās zvaigznītes, pēc publikācijas izrādīšanas skolā, ir ieguvušas vienu spīgulīti vairāk :D))

Punči pilni. Dodamies uz zinātnes muzeju.

Sākumā iemaldāmies pie lidmašīnu modeļiem. Interesanti, bet mazajām vel drusku par nopietnu... No medicīnas tehnikas viņas ieinteresē reklāma ar lauku dakteri :D) Bet kur pazūd visi bērneļu bari ko satiekam vestibila? Ahā!

Tā ir mehānikas nodaļa, spoguļi, ziepju burbuļi... Noteikti aizvediet turp bērnus! To visu drīkst spiest, kraut, vilkt, griezt... Lielākie var arī vizināties interesantos auto simulatoros... Sākumā skaidroju mazajām, kas un kapēc, līdz pieķeru, ka pati azartiski spaidu vakuuma pogu :D))

Pulksten’s griežas nezinātniski ātri. Sākam mazās vilināt uz izeju. Vēl caur materiālu nodaļu – viss, ko cilvēks gatavo no plastmasas; lietas no netradicionāliem materiāliem...

Dēls ir sajūsmā. Ar vienu „šāvienu” esam iepriecinājuši trīs zaķus – gan mazmeitas gan dēlu. :D)) Vēl daži nieki rotaļlietu bodītē un tad, metro, metro, metro, daudz un dažādas stacijas...

...uz nulles meridiānu.

Diemžēl lietus mūs aptur. Mēs jau vel sadūšotos, bet žēl mazo zandeļoto pēdiņu. Griežam mājup.

Vēl tikai uz mirkli ienirstam suši bāra mīkstajos apilvenos. Mmmm... Tas gan nav ēdiens, kuru ēst steigā un satraukumā... Lai gan steiga, lai palīdzētu mazajām, un uztraukums, ka, pašām ēdot, rīsi varetu uzbirt uz grīdas vai spilveniem, pārējos te nemaz nesatrauc... relax... Aukstā tēja ir inčīga un vislabāk man garšo lapiņa starp kumosiem :D))

Nu tikai drusku pabāžam degunu ārpusē, jo šis ir rajons, kura arhitektūra dēlam ļoti patīk.

Un pavizināmies ar eskalatoru. Daudzos policistus akurātā rindā pa labo slīdlentes pusi gan nobildēt nepagūstu :D Jā, uz kāpnēm jāturas labajā pusē, pa ejām jāpārvietojas pa kreiso pusi.

Mājās braucot, mākoņi sāk dīvainas dejas. Skatos, viena lidmašīna tuvojas saules ripai, varētu būt laba bilde...kamēr meklēju fotoaparātu, lidmašīna pazūd. Prasu dēlam, vai mākoņos, nea, esot apgriezusies :D)) Ta viņas te riņķo kā putni :)

Datorspēļu vakars. Cepam tortes. Jāaaa... mūsu bērnībā bija smilšu kūkas, tagad datorkūkas :D)))

Nodziedam katra pa dziesmiņai un reizē iemiegam. Piedzīvojumiem bagāta diena.

6.diena

Mumuk, Mumuk... arā snieg!

Piemājas egle jau kā Ziemsvētkos, taču pēc mirkļa viss nokusīšot.

- Mikšļus vai rīreju?

- Pankūkas, pankūkas...Es, es maisīšu... :)

Ārā laiciņš BrrRrrr... Ko darīsim? Darīsim NEKO!

Mana paziņa kādreiz brīnījās, nu kā tie ārzemnieki – atbrauc, sēž dzīvoklī un liek puzzli :D ir taču jāiet, jāskrien, jāredz... saku 3.x – viņi nesteidzoties padara vairāk!

Kad mākoņi izklīduši nolemjam aizbraukt līdz tirdziņam pēc gaļas un uzrīkot grila ballīti. Interneta informācija mūs drusku pieviļ, galā mūs gaida tikai viena miesnieka letīte... Ahā, pārliecinos, kā te mēdz gļukot banku internetsistēma... Un arī ceļojuma kartes magnētiskā josla var nenostrādāt... Toties iespaidu, ka vai knapi lien fotoaparātā.

Un karalienes bildīti arī dabonu, gan to rozilillīgajā mētelī, gan stilīgi melnajā no 80 dzimšansdienas. Izrādās viņām ar manu mazmeitu vienā diena! :) Kartiņu, smuku, emocionālu kartiņu joprojām maz – kam pasūdzēties... Pat mākslinieku zīmējumos neatrodu to ko kārojas...

Drusku esam aizkavējušies. Ārā vējains. Aizstājam grilu ar cepeškrasni, vakariņas top zibenīgi...

Bilžu vakars, dalāmies iespaidos :) Re, kā dažādi mēs redzam lietas! :) Ar baltu skaudību :) skatos, cik droši puisis „ķēris” ielu tipāžus, es vēl aizvien kautrējos bez atļaujas „tēmēt” uz cilvēkiem :)

Mazajām jāiet čučēt. Samīļojamies, sabučājamies, Līdz vasarai...

7.diena

Vīrieti jau pamodina darbiņa lietas... Tad jau arī ceļamies, kravājamies, vēl piesēžam uz klačiņu ar dēlu un ceļā...

Circle line esot vislēnākā, par to šodien pārliecināmies... No avīzes secinām, ka pareizi rīkojāmies, atliekot lāpas stafetes apskati uz nākamajām Olimpiskajām spēlēm... Vēl mūsu ceļā, kur gadijušies kur ne, izlec audumu bode, raiba kā mūsu piedzīvojums, cepuru veikaliņš un pulkstenis tieši tāds, kā vīrietim kārojas...

Stanstedas ekspresis, lauku ainava – kas teica, ka mazdārziņu kolonijas ir tikai Latvijā; dzīvojamās baržas uz pavisam tievām ūdens dzīsliņām; zirgi „laimes krekliņos” un lidostas truši :D))

iezemiešu rinda un latvju meitenes, kas mūs uzrunā angliski :D)...